Ūdens solenoīda vārsta uzbūve un darbības princips

Parasti slēgtam solenoīda vārstam pēc tam, kad spole ir iedarbināta, armatūra vispirms virza palīgvārsta aizbāzni, lai elektromagnētiskā spēka ietekmē paceltos, un šķidrums uz galvenā vārsta kausa plūst caur palīgvārstu, samazinot spiedienu uz galvenā vārsta kausu. Kad spiediens uz galvenā vārsta kausu samazinās līdz noteiktai vērtībai, armatūra virza galveno vārsta kausu un izmanto spiediena starpību, lai atvērtu galvenā vārsta kausu un cirkulētu vidi. Pēc spoles izslēgšanas elektromagnētiskais spēks pazūd un armatūra tiek atiestatīta sava svara dēļ. Tajā pašā laikā, atkarībā no vidējā spiediena, galveno un palīgvārstu var cieši aizvērt.

Parasti atvērtam solenoīda vārstam sūkšanas efekta dēļ pēc spoles ieslēgšanas kustīgā dzelzs serde pārvietojas uz leju, palīgvārsta spraudnis tiek nospiests uz leju, palīgvārsts tiek aizvērts un spiediens galvenā vārsta kausā paaugstinās. Kad spiediens paaugstinās līdz noteiktai vērtībai, spiediena starpība starp galvenā vārsta kausa augšējo un apakšējo daļu ir vienāda. Pateicoties elektromagnētiskā spēka iedarbībai, kustīgā dzelzs serde nospiež galvenā vārsta kausu uz leju, saspiež galveno vārsta ligzdu un vārsts tiek aizvērts. Kad spole ir izslēgta, elektromagnētiskā iesūkšana ir nulle, papildu vārsta spraudnis un kustīgā dzelzs kodols tiek pacelti uz augšu atsperes darbības dēļ, tiek atvērts papildu vārsts un šķidrums uz galvenā vārsta kausa plūst caur palīgvārstu, samazinot spiedienu uz galvenā vārsta kausu. Kad spiediens uz galvenā vārsta kausu tiek samazināts līdz noteiktai vērtībai, galvenā vārsta kauss tiek nospiests uz augšu ar spiediena starpību, tiek atvērts galvenais vārsts un vide plūst.